Pirms Jēzus piedzima par cilvēku uz zemes, viņš bija garīga būtne un dzīvoja debesīs. (Jāņa 8:23.) Jēzus bija pats pirmais, ko Dievs radīja, un viņš palīdzēja radīt visu pārējo. Viņš ir vienīgais, ko Jehova radīja viens pats, tāpēc viņu sauc par Dieva ”vienīgo” Dēlu. (Jāņa 1:14.) Jēzus bija Dieva pārstāvis, kas runāja Dieva vārdā, tāpēc viņš ir saukts arī par ”Vārdu”. (IzlasietSalamana Pamācības 8:22, 23, 30;Kolosiešiem 1:15, 16.)

Dievs sūtīja savu Dēlu uz zemi, pārceldams viņa dzīvību no debesīm Marijas, kādas ebreju jaunavas, klēpī. Jēzus tēvs nebija neviens cilvēks uz zemes. (Lūkas 1:30—35.) Jēzus nāca uz zemi, 1) lai mācītu patiesību par Dievu, 2) lai rādītu mums paraugu, kā pildīt Dieva gribu pat grūtos apstākļos, un 3) lai atdotu savu pilnīgo dzīvību par izpirkumu. (Izlasiet Mateja 20:28.)

Izpirkums ir maksa par kāda atbrīvošanu no nevēlama stāvokļa vai apstākļiem, kuros tam draud nāve. (2. Mozus 21:29, 30.) Cilvēku novecošana un nāve neietilpa Dieva sākotnējā nodomā. Kā to var zināt? Pirmajam cilvēkam Ādamam Dievs teica, ka tas mirs, ja būs viņam nepaklausīgs, kas saskaņā ar Bībeli ir grēks. Tātad, ja Ādams nebūtu grēkojis, viņam nekad nebūtu jāmirst. (1. Mozus 2:16, 17;5:5.) Bībelē ir paskaidrots, ka nāve ir ”ienākusi” pasaulē Ādama vainas dēļ. No Ādama visi viņa pēcnācēji ir mantojuši grēku un nāvi, kas ir sods par grēku. Lai mēs varētu tikt atbrīvoti no nāves, ko esam mantojuši no Ādama, mums ir vajadzīgs izpirkums. (IzlasietRomiešiem 5:12; 6:23.)

Kurš varēja samaksāt izpirkumu, lai atbrīvotu mūs no nāves? Kad mēs mirstam, mēs samaksājam vienīgi paši par saviem grēkiem. Neviens nepilnīgs cilvēks nevar samaksāt par kāda cita grēkiem. (IzlasietPsalmu 49:8—10.)

Pretēji mums, Jēzus bija pilnīgs. Tātad viņam nebija jāmirst, lai samaksātu par saviem grēkiem, jo viņš nebija izdarījis nevienu grēku. Jēzus mira nevis par saviem, bet par citu grēkiem. Aiz savas lielās mīlestības pret cilvēkiem Dievs sūtīja savu Dēlu mirt par mums. Arī Jēzus apliecināja mīlestību pret mums, paklausīdams savam Tēvam un atdodams dzīvību par mūsu grēkiem. (Izlasiet Jāņa 3:16; Romiešiem 5:18, 19.)

Kad Jēzus bija uz zemes, viņš dziedināja slimos, cēla augšā mirušos un atviegloja ciešanas. Tā Jēzus uzskatāmi parādīja, ko viņš nākotnē darīs visu Dievam paklausīgo cilvēku labā. (Mateja 15:30, 31; Jāņa 5:28.) Pēc Jēzus nāves Dievs viņu cēla augšā kā garīgu būtni, un viņš atgriezās debesīs. (1. Pētera 3:18.) Tur Jēzus, apsēdies pie Dieva Jehovas labās rokas, sāka gaidīt, kamēr Jehova viņam piešķirs varu pār visu zemi. (Ebrejiem 10:12, 13.) Tagad Jēzus ir ķēniņš, kas valda no debesīm, un šo labo vēsti viņa sekotāji sludina visā pasaulē. (Izlasiet Daniēla 7:13, 14; Mateja 24:14.)

Drīz Jēzus izmantos savu ķēniņa varu, lai darītu galu visām ciešanām un tiem, kas tās izraisa. Visi, kas tic Jēzum un paklausa viņam, varēs dzīvot paradīzē uz zemes. (Izlasiet Psalmu 37:9—11.)